Par kārpām un pēdas kārpām
Vairumam cilvēku kādā brīdī parādās kārpas. Kārpas ir ādas infekcija, un tās ir bieži sastopami ādas izaugumi, kas var parādīties jebkurā vietā uz ķermeņa. Kārpas visbiežāk parādās bērniem un jauniešiem, taču tās var parādīties cilvēkiem jebkurā vecumā. Vairums kārpu ir nekaitīgas un parasti izzūd bez ārstēšanas, bet tas var aizņemt vairākus gadus. Kārpas var būt sāpīgas, niezošas, nepatīkamas un nepievilcīgas, un vairums cilvēku vēlas no tām atbrīvoties pēc iespējas ātrāk.
Kas ir kārpas?
Kārpas un pēdas kārpas ir nelieli ādas izaugumi, kurus izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Kārpas bieži parādās uz pirkstiem vai plaukstas ārpusē. Parasto kārpu var viegli atpazīt pēc tās virsmas, kuras izskats atgādina ziedkāpostu. Kārpas vīrusu, kas ir ļoti lipīgs, var nodot no vienas personas citai vai viena un tā pati persona var to pārnest no vienas ķermeņa daļas uz citu, nonākot tiešā saskarē ar inficēto vietu.
Pēdas kārpas līdzinās parastām kārpām, taču tās parādās tikai uz kāju pēdām vai zem kāju pirkstiem. Tās ir sāpīgas un bieži izskatās pēc maza, balta ādas apļa, kam centrā ir melni punktiņi. Arī pēdas kārpas ir lipīgas.
Kārpu simptomi
Kārpas parasti parādās uz pirkstiem, pēdām vai rokām. Tās ir nelieli, raupji ādas izaugumi, kas bieži ir miesas krāsā, balti, rozā vai dzeltenbrūni. Tām var būt raupja virsma. Kārpām bieži ir sīki, melni punktiņi — tie ir mazi, nosprostoti asinsvadi.
Kārpas izskats ir atkarīgs no inficētās vietas. Visbiežāk sastopamais kārpu veids ir parastā kārpa (verruca vulgaris), plantārā kārpa (verruca plantaris) un plakanā kārpa (verruca plana). Parastās kārpas galvenokārt parādās uz rokām un pirkstiem, tām ir pacēlums un raupja virsma, savukārt plakanajām kārpām ir plakana virsma. Plantārā kārpa ir miesas krāsas kārpa, kura galvenokārt parādās uz pēdām un kāju pirkstiem.
Kāpēc rodas kārpas?
Kārpas ir lipīgas, un tās var nodot citai personai, pieskaroties inficētai virsmai vai nonākot ciešā saskarē ar ādu. Kārpas izplatās vieglāk, ja āda ir mitra vai bojāta. Kārpas var parādīties vairākas nedēļas vai pat mēnešus pēc sākotnējās inficēšanās.
Kārpu iegūšanas risku var samazināt, ievērojot piesardzības pasākumus. Regulāri mazgājiet rokas un pārtrauciet grauzt nagus, jo tā kārpas var izplatīties jūsu pirkstgalos un ap nagiem. Vienmēr izvairieties no ādas saskares ar jau esošu kārpu un nelietojiet citu personu dvieļus, kurpes vai citas mantas. Tāpat izvairieties arī staigāšanas basām kājām peldbaseinos, koplietošanas dušās vai ģērbtuvēs.